Vai lielveikalu pārtika ir "tukša"? Svaigā ēdiena mīts

"Pieņemts uzskatīt, ka sabalansēts uzturs sniedz mums visas nepieciešamās uzturvielas, tāpēc jebkādas veselības problēmas, sākot ar ikdienišķām galvassāpēm līdz pat nopietnākām problēmām, ir saistītas ar visu ko citu, tikai ne ar uzturvielu deficītu. 

Mūsdienās cilvēki apēd pietiekami daudz, bet ēdiens ir pārlieku apstrādāts vai tā gatavošanā izmantoti pusfabrikāti, vai arī intensīvās lauksaimniecības un pesticīdu lietošanas dēļ tas satur nelielu daļu visu nepieciešamo uzturvielu.

Svaigā ēdiena mīts

Sabalansēta uztura teorijas pamatā ir uzskats, ka pārtika, ko ēdam, bagātīgi satur vērtīgas uzturvielas un sniedz visas nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus, kas vajadzīgi mūsu organismam. Tā neņem vērā faktu, ka ēdiens sāk zaudēt uzturvērtību jau brīdī, kad produkts tiek noplūkts, nokauts, cepts, vārīts vai citādi apstrādāts - jo tas ir svaigāks, jo lielāka tā vērtība. Pirms pāris gadiem Lielbritānijā Mail Online veica pētījumu, un tas atklāja, ka jēdziens "svaigs", ja to attiecina uz veikalos nopērkamo pārtiku, ir visai nosacīts. Pētījumā bija minēti konkrēti piemēri:

• Maize pārdošanas brīdī var būt pat 10 dienu veca, turklāt, pārnesot mājās,to var turpināt glabāt vēl vairākas dienas, jo lielākajai daļai maizes pievienoti dažādi konservanti un pelējuma novērsēji jeb inhibitori kā kalcija propionāts un askorbīnskābē.
• Olas no izdēšanas brīža līdz nonākšanai veikalu plauktos var nostāvēt līdz 10 dienām.
• Zivis, pirms nonāk uz lielveikalu letēm, var tikt turētas uz ledus līdz 12 dienām, un tur tās var gulēt vēl četras dienas, līdz tiek nopirktas.
• Augļu sulām nopirkšanas brīdī var būt pat gads, un tas pilnīgi noteikti attiecas uz sulām kartona pakās, ko gatavo no koncentrāta.
• Svaigie dārzeņi pārdošanas brīdī var būt pat 10 dienu veci, īpaši, ja tie ievesti no ārzemēm. Kartupeļi veikalu plauktos var būt pusgadu veci.
• Trīs ceturtdaļas ābolu, ko pārdod lielveikalos, nāk no ārzemju ābeļdārziem, un paiet vidēji pusgads, līdz šie āboli nonāk pie pircējiem. Līdz tam brīdim tos vasko, lai āboli iegūtu raksturīgo spīdīgo, veselīgo izskatu, un tur konteineros ar pazeminātu temperatūru un īpašām gāzēm, lai pasargātu no sabojāšanās.
• Banāniem plauktā var būt 10 dienas, bet tiem, kas iepakoti polietilēnā, pat 25 dienas.
• Piens pirkšanas brīdī ir vidēji 3 dienas vecs, un ledusskapī tas saglabājas svaigs vēl apmēram nedēļu. To nodrošina pasterizācija, kuras laikā pienā iet bojā C vitamīns un citas uzturvielas." [1]

Tas nozīmē, ja mēs vēlamies no ēdiena saņemt visus labumus, kā to paredz sabalansēta uztura teorija, produkti būtu jāpērk no vietējiem ražotājiem, ideālā variantā - no bioloģiskiem lauksaimniekiem. Otra iespēja - visu audzēt pašiem.

Pārtika, ko pērkam pa tiešo no vietējiem zemniekiem, ir ļoti svaiga - piens slaukts tās pašas dienas rītā, krējums un biezpiens taisīti iepriekšējā vakarā, augļi un dārzeņi augšanas sezonā novākti no lauka iepriekšējā vakarā vai tās pašas dienas rītā, ziemā tikko izņemti no pagraba, dzīvnieki un putni kauti iepriekšējā dienā, graudu produkti malti īsi pirms piegādes. Tas ir iespējams tādēļ, ka zemniekiem pasūtām konkrētu daudzumu un atkrīt liekas uzglabāšanas nepieciešamība, kuras laikā produkti zaudē svaigumu un attiecīgi daļu uzturvērtības.

Noplicināta augsne

"Intensīvā lauksaimniecība un pesticīdi, ko izmanto, lai apkarotu kaitēkļus, ir atņēmuši zemei minerālvielas, un tas ietekmē arī ēdiena vērtību, ko liekam mutē.

1900.gadā kvieši gandrīz pilnībā (90%) sastāvēja no olbaltumvielām, mūsdienās proteīna saturs kviešos ir tikai 9%. 1948.gadā 100 g spinātu bija 158 mg dzelzs, mūsdienās - tikai 1 mg. Kāds tur brīnums, ka mums organismā trūkst magnija, hroma un vanādija, un daudziem cilvēkiem ir nevis tikai vienas, bet visu trīs minerālvielu deficīts."[2]

Bioloģiskajā lauksaimniecībā netiek lietoti ne minerālmēsli, ne pesticīdi, tiek ievērota augseka un citi pasākumi, lai saglabātu un uzlabotu dabīgo augsnes auglību, tādējādi bioloģiski audzētajai pārtikai ir divi būtiski labumi - tā nesatur pesticīdu un citu lauksaimniecības ķimikāliju atliekas un tajā ir vairāk uzturvielas. 

[1] [2] Citāti no raksta "Vai jūs esat sabalansētas diētas upuris?" žurnālā "Ko ārsti tev nestāsta" (Septembris 2013, nr.5).